biskopiba

medus,bites,saimju veselība,likumdošana

Vaska izmantošana bioloģiskajā dravošanā

Bioloģiskajiem biškopjiem ir jāpievērš īpaša vērība, lai dravās pilnībā izslēgtu iespēju, ka dravā nokļūst vasks no citām dravām.
Bišu vasks jaunām kārēm jāņem no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām.
Te man radās jautājums- ko man kā biškopim darīt, ja tikko esmu nolēmusi pāriet uz bioloģisko biškopību? Izrādās, ka īpaši jaunu iekārtu gadījumā vai pārejas laikā pārbaudes iestāde vai organizācija drīkst izņēmuma apstākļos atļaut izmantot bišu vasku, kas nenāk no šādām vienībām, ja tirgū nav pieejams bioloģiski ražots bišu vasks. Vēl noteikums ir tāds, ka tam jānāk no kāres vāciņa.

Decembris 4, 2006 Posted by | bioloģiskā dravošana | 1 komentārs

Varoatozes (Varroa destructor) apkarošanas preparāti

Zināms,ka varoatozes apkarošanai ik pa pāris gadiem vajag mainīt apkarošanas preparātus.
Pavisam man zināmi ir piecpadsmit varoatozes apkarošanas preparāti, tajā skaitā divas aktīvas vielas. Diemžēl Latvijā no tām atļauts izmantot tikai četrus. Tas ir Gabon PA, Klartan jeb zināmais Apistan , skudrskābe un skābeņskābe.

Bioloģiskā dravošanā var izmantot tikai divas aktīvās vielas- skudrskābi un skābeņskābi, otri divi preparāti ir aizliegti. Vēl bioloģiskajā dravošanā var izmantot tādus preparātus kā Pčolka, kurā ir skuju ekstrakts un API LIFE VAR preparātu, kas satur timolu, mentolu, eikaliptu un kamparu.
Problēma ir tā, ka bišu peros mītošās ērces skābe neņem un tās paliek dzīvas.

Decembris 4, 2006 Posted by | bioloģiskā dravošana | 2 komentāri

Medus kvalitāte

latvijas1.jpgEsmu novērojusi, ka mūsu dravnieki ir nostājušies uz visai riskanta ceļa un pārāk aizrāvušies ar medus dziedniecisko īpašību popularizēšanu. Bieži gadījies dzirdēt un lasīt biškopju tekstus par to, ka šis medus der, lūk, šīs kaites ārstešanai, bet cits atkal- šai kaitei..Patiesībā tas ir visai slidens ceļš. Neapstrīdot tradicionālo un gadsimtiem seno pieņēmumu par medu kā ārstniecības līdzekli tautas medicīnā, iesaku pret to izturēties nedaudz atbildīgāk. Pirms teikšanas, ka liepu medus labi iedarbojas un ārstē šādas un tādas slimības, godīgi jāatbild pašiem sev- vai tas tik tiešām ir liepu medus.

Medus ir lielisks produkts, un biškopim pašam vajadzētu censties to nesabojāt.

Decembris 3, 2006 Posted by | Medus | 3 komentāri

Par bišu pasugām

Jebkuras uzņēmējdarbības mēŗkis ir gūt peļņu, un arī biškopis nav izņēmums. Bites ļoti atšķiras- citas ir mierīgākas, čaklākas, citas- kareivīgāk noskaņotas. Katrs bitenieks izvēlas bites pēc savas patikas.

Biškopji savas bišu saimes mērķtiecīgi pavairo galvenokārt pēc ražības rādītājiem (36%), tiek ņemta vērā arī bišu saimju ziemošana (25%). Dažiem biškopjiem patīk miermīlīgas bites, tie arī ir aptuveni 20%. Kādi piecpadsmit procenti dravnieku dod priekšroku mierīgai līdzās pastāvēšanai un mērķtiecīgi neko nepavairo.

Uzskatu, ka daudzi pat nezina, kādas pasugas ir viņu dravās, tiek uzskatīts, ka tās ir Latvijas vietējās, taču daudz ir arī dažādu krustojumu. Arī es dodu priekšroku dažādībai. Nikna pasuga ir Kaukāza kalnu pelēkās, bet mana pieredze rāda, ka šī pasuga ir labas medus bites.

Decembris 3, 2006 Posted by | Bites | 1 komentārs

Manas bites pie tava īpašuma

Saimes ir jāizvieto saskaņā ar Civillikuma prasībām. “Bišu saimes var novietot: uz laukiem- vismaz piecpadsmit metrus, bet pilsētās un ciemos- vismaz divdesmit piecus metrus no satiksmes ceļiem vai kaimiņu zemes robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz ceļa malai vai robežai; ja drava iežogota uz laukiem vismaz ar divu metru augstu ciešu sētu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem.”

Īpaši jāievēro, ka sezonas laikā bišu saimes ir grūti pārvietot-lidojošas bites atgriežas vietā, kur stāvējis strops. Tomēr, ja rodas domstarpības nekas cits jau neatliek, kā pārvietot. Šajā gadījumā ir divas iespējas– stropu var lēnām pārvietot prom no kaimiņa zemes, taču to nedrīkst darīt vairāk kā o,5m dienā. Bet kaimiņi mēdz būt arī briesmīgi neatlaidīgi un tad nu izdevīgāk ir saimes pārvest uz citu novietni vismaz četru kilometru attālumā un pēc pāris dienām tās ir jāatved atpakaļ, lai noklīdušās bitītes varētu pievienoties saimei.

Visgrūtāk klājas ar spietiem. Daudzi bitenieki nezina savas tiesības. Par šo jautājumu esmu  interesējusies.  Ja savvaļā esošas bites ir zemes īpašnieka īpašums, tad spieti nav. Spietiem var sekot dravnieks arī uz viņam nepiederošas zemes. Spieta īpašnieks zaudē īpašuma tiesību uz aizlidojošo spietu, ja viņš tam neseko un 24 stundu laikā pēc spieta nomešanās nepieteic savas tiesības personai, kas spietu saņēmusi vai pārzina zemi, uz kuras spiets nometies.

Decembris 3, 2006 Posted by | Biškopību reglamentējošā likumdošana | Komentēt

Apputeksnēšana kā pakalpojums

Ļoti daudzi lauku īpašnieki vēlas palielināt kultūraugu ražību un mēģina ar biškopi sarunāt, lai saimnieks pieved saimes apputeksnēšanai. Latvijā šāds pakalpojums nav attīstīts tikai tādēļ, ka kultūraugu audzētāji nevēlas par to maksāt naudu. Uzskatu, ka biškopjiem par to ir jāmaksā, kaut viņš saņem medu. Jāmaksā tādēļ, ka ne visi kultūraugi labi medo un ne vienmēr laika apstākļi ir labvēlīgi medošanai. Pašlaik biškopji saimes pieved tikai tad, ja medus raža ir pietiekama. Apputeksnēšanas pakalpojuma būtība ir cita. Ja kultūrauga audzētājs pasūta saimes apputeksnēšanai un par to samaksā, tad biškopis sagatavo saimes un nodrošina to kopšanu  un turēšanu pie lauka neatkarīgi no medus ražas. Apputeksnēšana ir plānveida darbs, kas virzīts uz kultūraugu ražas pieaugumu, bet medus ir tikai šā darba blakusprodukts. No pieredzes saku, ka saimju īpašniekiem drošības labad jānoslēdz līgums, kurā jānorāda saimju pievešanas datums, saimju skaits, lielums (kāru skaits), minimālais medus daudzums saimē, kā arī saskaņošanas kārtība par kultūraugu apstrādi ar pesticīdiem. Tieši tas ir svarīgākais šajā procesā, jo laika apstākļi nav paredzami, un miglošanu veic tikai sausā un vēlams saulainā laikā. Tad stropu ejas ir jānoslēdz un tāpat daudzas, mājās neatlidojušās, bites aiziet bojā, kaut skrejas aiztaisītas. iepriekšējā naktī.

Decembris 3, 2006 Posted by | Apputeksnēšana | Komentēt

Bišu ārstēšana un likumdošana

Uzskatu, ka Latvijā peru slimības ir ļoti izplatītas, daudzi biškopji tās pat neatpazīst,lai arī PVD ir informācija, ka Latvijā tikpat kā nav peru slimību. Vēj joprojām PVD neko nedara, lai sakārtotu biškopības nozari un sakārtotu veterināros jautājumus. Vēl joprojām bišu ārstēšanai tiek izmantoti preperāti, kuri nav reģistrēti Latvijas Republikā reģistrēto veterināro zāļu un veterinārmedicīnas produktu sarakstā, tātad tos nedrīkst legāli ievest Latvijā un nevar izplatīt.

Vienīgais, kurš kaut ko dara lietas labā ir Latvijas Biškopības biedrība, kura gatavo informatīvus materiālus par sastopamajām slimībām, to diagnosticēšanu, profilaksi un ārstēšanu. Mani tas uztrauc, jo kā biškopim man ir jāuzņemas atbildība ne vien par savu dravu, bet arī par biškōpības produktiem, kurus piedāvāšu patērētājiem. Mūsu patērētājs kļūst arvien izglītotāks un pieprasa labu un kvalitatīvu pārtiku.

Decembris 3, 2006 Posted by | Biškopību reglamentējošā likumdošana | 2 komentāri

Medus un antibiotiku atliekvielas

Padomju laikā antibiotikas tika uzskatītas par vienīgajiem un labākajiem bišu slimību ierobežošanas līdzekļiem. Taču pasaulē, īpaši Eiropā, veiktie pētījumi pierādījuši, ja antibakteriālos līdzekļus nelieto kompleksi ar citiem pasākumiem, piemēram, stropu un inventāra dezinfikciju, šūnu nomaiņu, slimību ierosinātāji nevis aiziet bojā, bet gan sagabājas stropā, inventāra vai bišu produkcijā, un bitēm nelabvēlīgos laika apstākļos slimības var uzplaiksnīt atkal no jauna.

Ja nav pareizi izvēlēta zāļu deva un izbarošanas ilgums, slimības ierosinātājiem izveidojas rezistence pret konkrēto ārstniecības līdzekli, var izveidoties rezistence arī pret līdzīgas grupas antibakteriālajiem līdzekļiem. šādu rūgtu pieredzi, kad, kaisot antibiotikas gan uz slimajām, gan veselajām saimēm, slimību ierosinātāji kļūst pilnīgi rezistenti pret antibiotikām vispār, uzkrājuši Amerikas un arī dažu Austrumeiropas valstu biškopji. Tātad, profilaktiski lietojot antibiotikas vai citus antibakteriālos līdzekļus, slimību ierosinātājiem izveidojas rezistence pret tiem, un, kad nelabvēlīgos laika apstākļos saslimst ievērojams skaits bišu saimju, būtu jāķeras pie pamatīgas ārstēšanas, izrādās, nav vairs līdzekļu, ar ko bites pasargāt. Ņemot vērā pasaulē izveidojušos kritisko situāciju peru slimību ierobežošanā, daudzās Eiropas valstīs bišu ārstēšana ar antibiotikām, nemaz nerunājot par iespējamo profilaksi ar tām, ir aizliegta. Un tā, kā mūsu biškopjiem ir jāpieņem ES nosacījumi, nevaram atsaukties uz Krievijas pieredzi.

Vēl joprojām Latvijā ir iegādājami Krievijā ražotie bišu slimību apkarošanas preperāti. Taču, izbarojot medikamentu, uz kura nav norādīts nedz darbīgās vielas daudzums, nedz lietošanas pamācība, nedz ierobežojumi produkcijas izmantošanai pēc šo medikamentu lietošanas, var apdraudēt gan bišu, gan arī savu un medus patērētāju veselību.

Decembris 3, 2006 Posted by | Medus | 1 komentārs

Medus ražošana

sunasmazas11.jpg 

Medus patēriņš Latvijā tiek aprēķināts ap 1000 tonnu, no kurām 300 tonnu ir importa medus. Bišu produkcijas kopējā vērtība Latvijā tiek lēsta ap 1,5 miljoniem latu.  

Galvenokārt tirdzniecībā tiek piedāvāts dažādu ziedu medus (64%). Daudz mazāk informācijas ir par monofloro jeb vienas kultūras medu. Ir dažādi medus veidi  Ražotāju sekmes atkarīgas ne tikai no viņa saražotā produkta apjoma, kvalitātes un vērtības, bet arī no realizācijas vietas. Lielāko daļu saražotās produkcijas biškopi realizē tiešās pārdošanas ceļā. Būtisks biškopības nozares traucēklis ir nesakārtotais tirgus, kā pēc pēdējos gados pieaudzis medus imports. Tā kā ievestā medus vairumtirdzniecības cenas ir ievērojami zemākas par Latvijā ražotā medus cenu, lielveikalos viennozīmīgi priekšroka tiek dota importa medum. Tāpēc Latvijas biškopji vairākumā gadījumu spiesti medu tirgot paši. Latvijā ir vairākas firmas, kas iepērk medu vairumā, nosakot arī iepirkšanas cenu. savukārt mazumtirdzniecībā konkurence pieaug, jo arvien vairāk biškopju paši arī tirgo savu produkciju, bet tas labos medus ražas  gados nelabvēlīgi ietekmē cenu. Bieži vien cena ir nepamatoti zema, tā nesedz pat ražošanas izmaksas. Bet medus kvalitāte Latvijā ir ļoti laba, jo esam tuvu ziemeļiem, kas ietekmē medus kvalitāti, tāpat tā ir vides tīrība un ražotāja atbildība pircēja priekšā.

Novembris 16, 2006 Posted by | Medus | Komentēt