biskopiba

medus,bites,saimju veselība,likumdošana

Manas bites pie tava īpašuma

Saimes ir jāizvieto saskaņā ar Civillikuma prasībām. “Bišu saimes var novietot: uz laukiem- vismaz piecpadsmit metrus, bet pilsētās un ciemos- vismaz divdesmit piecus metrus no satiksmes ceļiem vai kaimiņu zemes robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz ceļa malai vai robežai; ja drava iežogota uz laukiem vismaz ar divu metru augstu ciešu sētu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem.”

Īpaši jāievēro, ka sezonas laikā bišu saimes ir grūti pārvietot-lidojošas bites atgriežas vietā, kur stāvējis strops. Tomēr, ja rodas domstarpības nekas cits jau neatliek, kā pārvietot. Šajā gadījumā ir divas iespējas– stropu var lēnām pārvietot prom no kaimiņa zemes, taču to nedrīkst darīt vairāk kā o,5m dienā. Bet kaimiņi mēdz būt arī briesmīgi neatlaidīgi un tad nu izdevīgāk ir saimes pārvest uz citu novietni vismaz četru kilometru attālumā un pēc pāris dienām tās ir jāatved atpakaļ, lai noklīdušās bitītes varētu pievienoties saimei.

Visgrūtāk klājas ar spietiem. Daudzi bitenieki nezina savas tiesības. Par šo jautājumu esmu  interesējusies.  Ja savvaļā esošas bites ir zemes īpašnieka īpašums, tad spieti nav. Spietiem var sekot dravnieks arī uz viņam nepiederošas zemes. Spieta īpašnieks zaudē īpašuma tiesību uz aizlidojošo spietu, ja viņš tam neseko un 24 stundu laikā pēc spieta nomešanās nepieteic savas tiesības personai, kas spietu saņēmusi vai pārzina zemi, uz kuras spiets nometies.

Advertisements

Decembris 3, 2006 Posted by | Biškopību reglamentējošā likumdošana | Komentēt

Bišu ārstēšana un likumdošana

Uzskatu, ka Latvijā peru slimības ir ļoti izplatītas, daudzi biškopji tās pat neatpazīst,lai arī PVD ir informācija, ka Latvijā tikpat kā nav peru slimību. Vēj joprojām PVD neko nedara, lai sakārtotu biškopības nozari un sakārtotu veterināros jautājumus. Vēl joprojām bišu ārstēšanai tiek izmantoti preperāti, kuri nav reģistrēti Latvijas Republikā reģistrēto veterināro zāļu un veterinārmedicīnas produktu sarakstā, tātad tos nedrīkst legāli ievest Latvijā un nevar izplatīt.

Vienīgais, kurš kaut ko dara lietas labā ir Latvijas Biškopības biedrība, kura gatavo informatīvus materiālus par sastopamajām slimībām, to diagnosticēšanu, profilaksi un ārstēšanu. Mani tas uztrauc, jo kā biškopim man ir jāuzņemas atbildība ne vien par savu dravu, bet arī par biškōpības produktiem, kurus piedāvāšu patērētājiem. Mūsu patērētājs kļūst arvien izglītotāks un pieprasa labu un kvalitatīvu pārtiku.

Decembris 3, 2006 Posted by | Biškopību reglamentējošā likumdošana | 2 komentāri